Mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši

Atpakaļ

20.01.2014.

„Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatni s pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar  iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt,” tā teikts Dzīvnieku aizsardzības likumā. Diemžēl klaiņojošo dzīvnieku problēma mūsu pilsētā joprojām nav kļuvusi mazāk aktuāla - janvārī patversmē nogādājām 2 saimnieku pamestus suņus.
Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku, bet satikties uz ielas ar nepieskatītu suņu bariņu, ja arī dzīvnieki nav agresīvi, tik un tā nav patīkami.
Pilsētā klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu veic SIA „Preiļu saimnieks”. Noķertie klaiņojošie suņi tiek nogādāti uz dzīvnieku patversmi Daugavpilī, bet izdevumus sedz pašvaldība.
Dzīvnieku patversmē suņi uzturas tik ilgi, kamēr tiem atrod saimnieku, bet tas nav risinājums problēmai kā tādai. Visbiežāk klaiņojošie suņi ir saimnieku nepieskatīti vai izbēguši. Katram dzīvniekam reiz ir bijušas savas mājas, un katram ir savs skumjais stāsts, kāpēc palicis bez saimnieka uzmanības un nonācis uz ielas. Ir gadījumi, kad dzīvnieka saimnieks miris, bet visbiežāk tas tomēr noticis saimnieku bezatbildības dēļ.

Klaiņojošo suņu saimniekiem sastāda administratīvos protokolus
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, klaiņojoša dzīvnieka īpašnieks tiek saukts pie administratīvās atbildības. Preiļu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Trubačs informē, ka 2013. gadā sastādīti 11 protokoli pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta 1. daļas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un vēl 3 protokoli pēc 106. panta 2. daļas par atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem. Sastādītie protokoli nodoti izskatīšanai Preiļu novada domes Administratīvajā komisijā. Bez minētā pašvaldības policija ir veikusi preventīvos pasākumus, pieņemti suņu saimnieku paskaidrojumi, novērstas citas nepilnības.
Praksē nācies saskarties ar gadījumiem, kad cilvēki vieglprātīgi nolēmuši iegādāties suni, bet tas aprobežojas tikai ar gribēšanu, jo jau pēc brīža ir skaidrs, ka nav laika, pacietības un arī zināšanu, kā ar suni tikt galā, tāpēc viņš tiek pamests uz ielas.
Cilvēki ir acīgi un par klaiņojošiem suņiem ziņo pašvaldības policijai, taču bailes, ka katrs pa ielu skraidošs suns noteikti ir agresīvs, visbiežāk ir bez pamata, jo dzīvnieks neuzbrūk, ja viņu speciāli nekaitina vai kā citādi uz to nepamudina.

Dzīvnieka mājas adrese – uz kaklasiksnas
Tiek uzskatīts, ka visefektīvākā metode būtu dzīvnieku čipēšana jeb apzīmēšana ar mikroshēmu, bet pagaidām tā vēl ir brīvprātīga apzinīgu saimnieku iniciatīva.
Taču, lai dzīvnieks nenoklīstu, nav lielas pūles pie kaklasiksniņas ierīkot žetonu ar saimnieka adreses norādi. Suns ir mājas mīlulis, un viņam nav jāatrodas vienam pašam uz ielas bez sava saimnieka.
Par klaiņojošiem suņiem var ziņot SIA „Preiļu saimnieks” Komunālās nodaļas vadītāja Zentai Igolniecei pa tel. 26438147.