Mūsu sabiedrības saistība ar minimālās algas paaugstināšanu

Atpakaļ

09.01.2015.

Visiem šobrīd ir skaidrs, ka jaunais gads ir sācies ar daudzām nodokļu izmaiņām, tajā skaitā arī minimālā alga ir kļuvusi lielāka un sasniedz 360 eiro.
Valdība šo savu soli prezentē kā labo darbu nodokļu politikā un labo žestu mazatalgoto darbu veicējiem. Mūsu sabiedrība to analizē un izprot daudz savādāk, proti, valsts šobrīd domā no patērētāja viedokļa, ka šai darbinieku grupai būs vairāk naudas un tādā veidā tie varēs kaut nedaudz labāk dzīvot, bet nekur netiek analizēts darba devēja viedoklis, jo, lai šādu naudu nopelnītu, ir labāk jāstrādā, vairāk jāsaražo u.tml. Bet šādi darbinieki ir pamatā mazkvalificēti, ar konkrētiem ikdienas uzdevumiem, kuru specifika nevar mainīties, kā tas ir arī mūsu gadījumā. Manuprāt, par valsts labklājības līmeni jārūpējas nevis pakāpeniski paaugstinot mazās algas, bet gan neapliekamā minimuma apmēru – to naudas summu, kas netiek aplikta ar nodokļiem. Daudzas valstis, kurās vispār nepastāv jēdziens “minimālā alga” droši vien par šādiem gājieniem var tikai pasmaidīt.
Ja analizējam minimālo algu (360 eiro mēnesī) mūsu uzņēmumā, kur aptuveni 40% darbinieku ir šāds atalgojums, tad darba devēja izdevumi tiek palielināti par 49 eiro mēnesī par darbinieku, bet darba ņēmējs uz rokas saņems vairāk par 29 eiro, savukārt valsts budžets nodokļu veidā saņems par apmēram 20 eiro vairāk. Šajā elementārajā matemātikā ir redzams, ka uzņēmumā uz katriem desmit šāda veida nodarbinātajiem izdevumi palielināsies par 5880 eiro gadā. Ja mūsu uzņēmumā tādu ir aptuveni 50 cilvēku, tad šī summa gada laikā sastāda apmēram 60 000 eiro.
Interesanti, ar kādu nodokļu sviru valdība domā (un ļoti iespējams, ka vispār nedomā) kompensēt radušos zaudējumus. Protams, šeit var runāt par darba efektivitāti, optimizāciju vai piesaukt citus svešvārdus, bet fakts būs pavisam cits. Tā kā mūsu uzņēmums ir salīdzinoši liels, mēs nevaram sašķelties mikrouzņēmumos, mūsu darbinieki (kuri ir salīdzinoši veci) diez vai būs spējīgi meklēt citu darbu. Tanī pašā laikā celt pakalpojumu cenas pie šāda bezdarba un ekonomiskās situācijas reģionā arī ir neprāts, tāpēc šobrīd uzņēmumam ir sagaidāms straujš ekonomiskā stāvokļa pasliktinājums, kad vienlaikus var ciest arī pakalpojumu kvalitāte, jo nodrošināt tik nepieciešamos pakalpojumus ar pašreizējo darbaspēka resursu, nepaaugstinot pakalpojuma cenu un tai pat laikā saglabājot kvalitāti, būs ļoti grūti.
Mums ir skaidrs, ka minimālajai darba algai nav nekāda sakara ar darba ņēmēju labklājību, jo to var ietekmēt tikai piemērotie nodokļi un neapliekamā minimuma apmērs.
Mūsu gadījumā minimālās algas palielinājumā labumu gūs valsts budžets īstermiņā (nepadomājot par sekām) un ierēdņi, kuri to visu izdomāja un kuru darba samaksa ar koeficientu regulējama, piesaistot pie minimālās algas, un kuri ir tikai tērētāji un nav pat aizdomājušies, kur rodas nauda.
Interesanti, kam būs jāuzņemas atbildība?

Jānis Mūrnieks, SIA „Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs