Kā rodas maksa par cirkulāciju siltinātās daudzdzīvokļu mājās?

Atpakaļ

26.01.2015.

Preiļos renovētajās daudzdzīvokļu mājās veikti būtiski siltumenerģijas taupīšanas pasākumi, šīs mājas patērē ievērojami mazāk siltumenerģijas un līdz ar to arī mazāk maksā par apkuri. Taču vai siltināšana spēj samazināt maksu par cirkulāciju? Un, ja jāmaksā par cirkulāciju, vai tad vispār var runāt par maksājumu ietaupījumu siltinātās mājās?
Neatkarīgi no tā, vai māja ir siltināta vai nav siltināta, lai dzīvokļos varētu saņemt karsto ūdeni, karstajam ūdenim visu laiku nepārtraukti ir jācirkulē mājas iekšējā sistēmā.   Cirkulējot pa caurulēm, ūdens atdziest un tādēļ tas ir nepārtraukti jāuzsilda. Šim mērķim tiek patērēta siltumenerģija, kas veido maksu par cirkulāciju.
Vienīgā atšķirība no iepriekšējām apkures sezonām šogad ir tā, ka maksājums par apkuri rēķinos ir sadalīts trīs pozīcijās: maksa par siltumenerģiju apkurei, maksa par siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai un maksa par cirkulāciju. Piemēram, siltinātā māja Liepu ielā 28 decembra norēķinu periodā kopā ir patērējusi 8,7 MWh siltumenerģijas (tas ir kopējais siltumenerģijas daudzums, par kuru ir jānorēķinās saskaņā ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu), no tām 5,4 MWh siltumenerģijas ir patērētas apkurei, 1,28 MWh patērētas karstā ūdens uzsildīšanai un 2,02 MWh patērētas karstā ūdens sistēmas uzturēšanai (cirkulācijai). Par apkurei patērēto siltumenerģiju maksa tiek aprēķināta uz vienu kvadrātmetru, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksa par cirkulāciju tiek aprēķināta proporcionāli izdalot uz visiem dzīvokļu īpašumiem mājā. Karstā ūdens sagatavošanai patērēto siltumenerģiju aprēķina pēc faktiski patērēta ūdens daudzuma pārskata mēnesī. Jebkurā gadījumā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem ir jānorēķinās par kopējo patērēto siltumenerģijas daudzumu (iepriekš minētajā piemērā tās ir 8,7 MWh), neskatoties uz to, cik pozīcijās šis maksājums ir sadalīts.
SIA „Preiļu saimnieks” Siltuma un ūdens apgādes vadītājs Vladimirs Haritonovs uzsver vēl kādu būtisku niansi: “Renovējot mājas svarīgi renovēt ne tikai iekšējo siltumapgādes sistēmu, bet arī karstā ūdens iekšējo sistēmu, tad siltumenerģijas ietaupījums būs vēl lielāks un samazināsies maksa par cirkulāciju.” Salīdzinot tehniski un konstruktīvi līdzīgas divpadsmit dzīvokļu mājas Liepu ielā (skatīt zemāk norādītajā tabulā), iezīmējas siltumenerģijas patēriņa atšķirības. Pilnībā renovētās mājas Liepu ielā 24 un Liepu ielā 28 patērē divas reizes mazāk siltumenerģijas kā blakus esošās nesiltinātās mājas. Neliels siltumenerģijas ietaupījums veidojas arī Liepu ielas 30. mājā, kurai nosiltināti pamati, savukārt no aplūkotajām mājām siltumenerģiju decembrī patērēja Liepu ielas 26. māja, kurai būtiski energotaupīšanas pasākumi nav veikti. Līdz ar to var salīdzināt un novērtēt, ka energotaupīšanas pasākumi dod reālu apkures rēķinu samazinājumu.