Vērienīgi labiekārtošanas darbi Preiļu parkā

Atpakaļ

24.02.2015.

Preiļu novada dome ir rosinājusi labiekārtošanas darbus Preiļu parkā. Februārī SIA „Preiļu saimnieks” sāka bojāto un pašizsējas koku ciršanu, saglabājot un veidojot krūmus un krūmu grupas. Šopavasar plānoti būtiski uzlabojumi parka teritorijā pretim Brāļu kapiem un gar A. Paulāna ielu līdz estrādei.
Teritorijā pretim Brāļu kapiem divdesmitā gadsimta sākumā atradās ābeļdārzs, kas padomju gados tika iznīcināts un pārdalīts ar taku, kuras malās savulaik auga Balzāma papeles – īsmūžīgi koki, kam 50 gadu vecumā iekalst galotne un koks iet bojā. Takas malās joprojām ir palicis dzīvžogs, kuru tuvākajā laikā varētu izņemt, lai atjaunotu lielo lauci, kas tika mākslīgi sadalīta divās daļās. Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda stāsta: “Parks ir mūsu bagātība, jo kur gan vēl citur Latvijā pilsētā ir 42 hektārus liels parks. Uz parku iedzīvotāji nāk, un parks viņiem ir svarīgs. Šeit cilvēki atpūšas un pavada brīvo laiku, šogad ļoti aktīvi ir slēpotāji. Parkā ir uzsākti darbi ar tādu domu, ka SIA „Preiļu saimnieks” izzāģē vecos, vēja aplauztos kokus un sakārto krūmu grupas, lai būtu vizuāli pievilcīgi. Pavasarī mums ir plānots ļoti vērienīgs pasākums, kad aicināšu visus novada iedzīvotājus iestādīt parkā katram savu koku. Konsultējoties ar arhitekti Janelis kundzi, tiek saskaņots, kur un ko varēs stādīt. Ja mēs paši sāksim ātrāk darīt, tad arī rezultāts būs ātrāk pamanāms un jau pēc gadiem trijiem pieciem varēsim priecāties par izdarīto.”
Arhitekte, grāmatas “Latvijas muižu dārzi un parki” (2010) autore Ilze Māra Janelis pirms vairākiem gadiem ir izstrādājusi tehnisko Preiļu muižas parka dokumentāciju. Laika griežos daudz kas gājis zudumā, un visu parku nav iespējams atjaunot vienā reizē, tas jādara pakāpeniski katru gadu. Ilze Māra Janelis uzsver vairākus būtiskus aspektus, kuri jāņem vērā, atjaunojot Preiļu muižas vēsturisko parku: “Muiža nav pils, muiža ir viss zemes īpašums ar lauksaimniecības platībām, mežiem, ūdeņiem un zemnieku sētām. Ja gatavo parka rekonstrukcijas projektu, tad ir jāatmet ambīcijas, ka tagad uztaisīšu kaut ko tādu, par ko pienākas Nobela prēmija. Es kopā ar attiecīgā objekta īpašnieku vai apsaimniekotāju gribu parādīt, kas tajā ir vērtīgs kultūrvēsturiskā aspektā, ko no tā var atjaunot un ko no atjaunotā var izmantot, lietojot 18. gadsimta jēdzienu, cilvēka labsajūtai – atpūtai, acu priekam. Vēsturiskais parks ir komplekss, tajā nav un nevar būt ar pārējo nesaistītu objektu. Atmetot kaut ko vienu, zūd daudz kas cits. Par laimi, man izdevās atrast iespējami daudz informācijas par vēsturisko plānojumu, stipri daudz laika pavadīju, lai parka topogrāfijā atzīmētu visus kokus, visus krūmus. Parks bez krūmiem nav parks, tā ir koku stumbru stabu summa acu augstumā. Jūs redzat cauri. Ja ir iesējušies koki, tie nomāc stādītos krūmus. Man nav jāizgudro velosipēds, man ir jāattīra no viņa biezais rūsas slānis. Un tad es skatos, kurā vietā ceļu tīkls ir jāatjauno, kurā vietā viņu nav vērts atjaunot. Pirms gadiem trīsdesmit parādījās uzskats, ka visas malas parkiem ir jāatver, lai no malas redzētu iekšā parkā. Visi putekļi no ārpuses nāk parkā. Jūs atrodaties muižas parkā, bet ārpusē redzat diezgan haotisku apbūvi. Vai tas ir parka skats? Ainavu parka pamatideja ir, ka cilvēks atrodas mazajā paradīzē, kur ir, kā toreiz rakstīja, cēla daba visapkārt. Vēsturiski Preiļu parkam apkārt bija mūra žogs un iekšpusē gar to koku rindu stādījumi. Tagad šeit varētu izņemt tos kokus, kuri aplūzuši vai gandrīz nokaltuši un tad malā stādīt lielo krūmu pudurus, lai vizuāli aiztaisītu malas.”
Šogad arī iecerēts gar A. Paulāna ielu izzāģēt vecos un bīstamos kokus, kuri varētu apdraudēt privātmājas. Savukārt muižas bijušās siltumnīcas vietā varētu būt piemērota vieta omulīgai kafejnīcai un sporta inventāra telpām.