Liepu ielas 6. mājas iedzīvotāji domā par mājas nākotni

Atpakaļ

17.03.2015.

  Šāgada 16. martā, klātesot pašvaldības, apsaimniekotāja un SIA “Preiļu celtnieks” pārstāvjiem, Liepu ielas 6. mājas dzīvokļu īpašnieki satikās kopsapulcē, lai apsvērtu jautājumu par biedrības dibināšanu un mājas renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Kopsapulces ievadā mājas vecākais Aldis Pokšāns atklāja, ka mājas apsaimniekošanas jautājumiem pastiprināta uzmanība tika pievērsta, domājot, ko darīt ar jumtu, kurš, kalpojot jau 45 gadus, ir novecojis un liek raizēties augšējo stāvu iemītniekiem. Taču reizē atklājās, ka mājai problēmu ir daudz vairāk – iekšējo cauruļu un kanalizācijas sistēma ir bēdīgā stāvoklī, sākušās problēmas ar ventilāciju, arī kāpņu telpu kosmētiskais remonts gadiem nav bijis. Visi šie darbi prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, un apsaimniekošanas maksas uzkrājuma tiem nepietiek, tādēļ radās doma, ka loģiskāk būtu veikt mājas komplekso renovāciju ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kopsapulcē arī kāds no dzīvokļu īpašniekiem aktīvi pauda pārliecību, ka ir jāizmanto līdzfinansējums un jāsakārto visa māja, nevis jāremontē par saviem līdzekļiem pa daļām.
SIA „Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks norādīja, ka jārēķinās ar to, ka līdz kopējās renovācijas uzsākšanai paies labs laika sprīdis. Dokumentācija iespējamai atbalsta saņemšanai ir jāgatavo, bet vienlaikus var padomāt par dažādām aktivitātēm, kuras var realizēt jau tagad par uzkrātajiem apsaimniekošanas līdzekļiem, un ir iespēja jumta nomaiņu veikt jau šovasar, palielinot apsaimniekošanas maksu uz nākamajiem trim vai pieciem gadiem. Tāpat jāņem vērā, ka lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem un ir jāpakļaujas vairākuma gribai, ja “par” ir balsojuši 50 % + 1 dzīvokļu īpašnieki.
Ekonomikas ministrija vēl izstrādā jaunākos noteikumus par energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās, un vēl nav zināms, cik liels būs līdzfinansējums, visdrīzāk tie būs 35 % (līdz šim bija 50 %), tādēļ ieguvēji ir tie, kuri spēja vienoties savā starpā un ēkas jau ir nosiltinājuši, akcentēja Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Pirmais solis ceļā uz renovāciju ir veikt mājas termogrāfisko apsekojumu un izstrādāt energoauditu, daļu no tā izmaksām sedz pašvaldība. Vladimirs Ivanovs akcentēja, ka apkures ekonomiju rada tikai siltumtaupīšanas pasākumu kopums: “Siltinātās mājas par apkuri maksā pat trīsreiz mazāk. Uzreiz pēc siltināšanas maksājums nebūs mazāks, jo jāsedz kredīts un bankas procenti. Maksājums būs tāds pats, bet jūs jau dzīvosiet renovētā mājā.”
Preiļos jau ir iegūta zināma pieredze māju veiksmīgā renovācijā, un tiem, kuri uz to vēl ceļā, ir kam prasīt padomu. Siltināšanas pieredzē dalījās dzīvokļu īpašnieku biedrības “Liepu iela 21” valdes priekšsēdētājs Aigars Zīmelis.  Iezīmējot situāciju savā mājā pēc siltināšanas, kā vienu no ieguvumiem viņš minēja temperatūras komfortu dzīvoklī. Visos dzīvokļos nomainīti radiatori, samazinājies iekšējo siltumtīklu garums, kas arī dod zināmu siltumenerģijas ietaupījumu. Ja ko varētu darīt savādāk, tad noteikti pie reizes nomainītu arī karstā ūdens caurules. Dzīvojot siltinātā mājā, nozīme ir pareizai vēdināšanai, taču, ja būvdarbi veikti pārdomāti, nav pamata satraukties par pelējuma rašanos.
Kopsapulces noslēgumā dzīvokļu īpašnieki vienojās veikt mājas energoauditu, lai noskaidrotu, tieši kādi remontdarbi nepieciešami, lai samazinātu kopējo ēkas siltumenerģijas patēriņu. Ja energoauditā apliecināsies, ka labākais siltumenerģijas taupīšanas risinājums šai ēkai ir kompleksā renovācija, tad nākamais solis būs dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšana.