Dzīvokļa pārbūve bez saskaņošanas rada draudus iemītniekiem

Atpakaļ

17.02.2017.

Dzīvokļos ir populāri veikt dažādas pārbūves – apvienot dzīvojamo istabu ar virtuvi, vannas istabu ar tualeti, pievienot telpu lodžijai. Viss nav tik vienkārši, kā šķiet, jo dzīvojamā māja ir visai sarežģīts veidojums, kura uzdevums ir nodrošināt patīkamus un drošus dzīves apstākļus visiem tās iemītniekiem. Dzīvokļa pārbūve ir jāsaskaņo Preiļu novada būvvaldē, bet radiatoru nomaiņa ir jāsaskaņo SIA “Preiļu saimnieks” Siltumapgādes daļā.
Preiļu novada būvvaldē norāda, ka remontdarbus dzīvokļos var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst kosmētiskais remonts (krāsojuma atjaunošana, tapešu līmēšana, grīdas seguma nomaiņa, arī durvju nomaiņa u.c.). Ja remontdarbi neskar koplietošanas komunikāciju tīklus, tos var veikt saimnieciskā kārtā. Vienīgi radiatoru nomaiņa, lai to veiktu tehniski pareizi un nenodarītu pāri mājas iekšējai siltumapgādes sistēmai, vienmēr ir jāsaskaņo SIA “Preiļu saimnieks” Siltumapgādes daļā.
Otrajā grupā ietilpst visi pārējie remonti, kas saistīti ar pārplānošanu un pārbūvi, un ir veicami Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” paredzētajā kārtībā. Veicot dzīvokļa pārplānošanu (piemēram, nojaucot nenesošas starpsienas, apvienojot virtuvi ar viesistabu u. tml., bet neskarot nesošās būvkonstrukcijas, fasādi vai koplietošanas inženierkomunikācijas), nepieciešams izstrādāt un iesniegt būvvaldē apliecinājuma karti. Apliecinājuma kartes izstrādi veic sertificēts arhitekts. Šādus būvdarbus dzīvokļa īpašniekam nevajag saskaņot ar kaimiņiem. Savukārt, ja mainās telpu lietošanas veids (piemēram, dzīvoklis tiek pārveidots par veikalu), tad tas ir jāsaskaņo ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
Veicot nesošās konstrukcijas pārbūvi, ir jāizstrādā būvprojekts un ir nepieciešama būvatļauja. Koplietošanas inženierkomunikāciju pārbūves gadījumā jāizstrādā un būvvaldē jāiesniedz apliecinājuma karte inženierbūvei. Šādos gadījumos būvprojektu izstrādā attiecīgajā jomā sertificēts projektētājs. Būvvalde apliecinājuma karti dzīvokļa pārbūvei izskata un saskaņo 14 dienu laikā, un pēc saistošajiem noteikumiem būvnodeva par dzīvokļa pārbūvi, nemainot lietošanas veidu, sastāda 14 EUR privātpersonai un 56 EUR juridiskai personai. Pēc būvdarbu pabeigšanas, dzīvokļa pārplānošanas gadījumā, jāgriežas Valsts zemes dienestā, lai izstrādātu jaunu kadastrālās uzmērīšanas lietu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Iegādājoties dzīvokli, tā īpašnieks kļūst ne tikai par sava mitekļa, bet par mājas domājamās daļas īpašnieku.
Kopīpašuma sastāvā ietilpst gan balkonu un lodžiju ārējās norobežojošās konstrukcijas, gan arī atsevišķajā īpašumā esošie sildelementi, ja siltumapgādes sistēmas funkcionālā darbība atkarīga no tiem.
Ja atsevišķā pārbūve vai restaurācija skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt 50 % plus viena balss mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Lēmumi, ko dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi būvniecības jautājumos, ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita.
Lodžijas un balkoni ir kopīpašuma elementi. Lodžijas aizstiklošana ir jauna elementa izveidošana kopīpašumā, par ko visos gadījumos lēmums jāpieņem dzīvokļu
īpašnieku kopībai. Arī kapitālā remonta iecere (piemēram, dzīvoklī rekonstruējot nesošās konstrukcijas) vispirms ir jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Kad akcepts panākts, tad savas darbības jāsaskaņo ar nama apsaimniekotāju. Ja iecerēta dzīvokļa kapitāla pārbūve, ir nepieciešams būvprojekts.
Kopīpašums ir arī logu fasādes daļa, savukārt iekšējie logi ir atsevišķais īpašums. Logu nomaiņu var veikt, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs), un šādai darbībai būvniecības dokumentācija nav nepieciešama. Šie darbi jāveic tā, lai tie neietekmētu pārējo īpašnieku intereses.
Dzīvokļu īpašnieki tiek aicināti neveikt pārbūvi dzīvokļos, to nesaskaņojot un neizstrādājot pārbūves projektu – apliecinājuma karti vienkāršotai atjaunošanai bez lietošanas veida maiņas. Šāda darbība bez attiecīgi sakārtotas dokumentācijas, ir klasificējama kā patvaļīga būvniecība ar visām no tā izrietošajām sekām. Noteikt, vai attiecīgai sienai ir nesoša vai nenesoša funkcija var sertificēts speciālists. Jebkāda patvaļīga darbība, demontējot vai pārbūvējot nesošās konstrukcijas, var novest pie konstrukcijas nestspējas zuduma un viennozīmīgi izraisīs daļēju vai pilnīgu nesošās konstrukcijas sabrukumu. Veicot šādas darbības, dzīvokļu īpašnieki diemžēl neapzinās, kādu ļaunumu viņi var nodarīt dzīvojamai mājai, tās nesošajām konstrukcijām, un, pats galvenais, tajā dzīvojošiem iemītniekiem, apkures sistēmai un pārējām inženierkomunikācijām, tādēļ pirms šādu darbību veikšanas jāgriežas pie projektētājiem un jāizstrādā attiecīgā projekta dokumentācija, jo šie speciālisti ir kompetenti un nes atbildību par sava projekta risinājumiem.
Ja ir neskaidrības dzīvokļa pārbūves jautājumos, tad iedzīvotāji var griezties Preiļu novada būvvaldē katru pirmdienu no plkst. 13.00 līdz 18.00 Raiņa bulvārī 19, 32. kabinetā, Preiļos.