Preiļu parks – mūsu pilsētas mazā paradīze

Atpakaļ

23.03.2018.

SIA “Preiļu saimnieks” turpina darbus Preiļu parkā, veicot bīstamo un bojāto koku zāģēšanu, kā arī pameža kopšanu.

Turpinās parka kopšanas darbi

Kā pastāstīja SIA “Preiļu saimnieks” Komunālās nodaļas vadītāja Zenta Igolniece, lai gan šīs ziemas pirmajā pusē darbiem traucēja lietus un nesasalusī zeme, šoziem darbi ir ritējuši raiti. Koku zāģēšana pils apkārtnē, kas notiek pēc Ilzes Māras Janelis projekta “Preiļu parka centrālās daļas (no bijušā zirgu staļļa līdz Mehanizatoru ielai, dienvidu pusē no jaunās pils) rekonstrukcijas korekcijas”, jau tuvojas noslēgumam. Tāpat martā iespēju robežās tika veikta kanāla malu sakopšana – izmantojot traktortehniku, no kanāliem tika vilkti tur sakritušie koki. Šoziem ļoti aktīvi ir bijuši bebri, tāpēc SIA “Preiļu saimnieks” strādnieki no dīķa malām novāca arī bebru nogāztos vai aizgrauztos kokus, kas pretējā gadījumā tāpat ietu bojā.

Turpinās pameža kopšana – sīko un perspektīvā bezvērtīgo pašizsējas koku izciršana, saglabājot īsto krūmu (sausseržu, segliņu, ievu, lazdu, ceriņu u.tml.) grupas un pudurus. Tiek veikta arī pašu krūmu apkopšana, jo, lai krūms veidotu pareizu vainagu, nepieciešams izzāģēt sausos zarus un veikt retināšanu.

Marta sākumā Preiļu parka pludmalē blakus glābēju namiņam, soliņiem un pārģērbšanās kabīnēm nozāģētas trīs bojātas kļavas. Koki bija ļoti sliktā stāvoklī un varēja apdraudēt pludmales apmeklētāju drošību. Lai nesabojātu blakus esošos objektus, koki tika saudzīgi zāģēti pa daļām, izmantojot pacēlāju.

Šobrīd notiek bīstamo un bojāto koku, kas vēl būtu jāizzāģē, izvērtēšana. Par šo koku stāvokli savu vērtējumu sniegs arī ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis. Savukārt zāģēšanas darbus varēs uzsākt tikai pēc saskaņojuma saņemšanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Dabas aizsardzības pārvaldē.

Pārmaiņas Preiļu parkā novērtē ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis

15. martā Preiļu parkā veiktos darbus apskatīt bija ieradusies projekta autore ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis. Kopā ar SIA “Preiļu saimnieks” dārznieci Zinaīdu Adamoviču un Zentu Igolnieci viņa apskatīja teritoriju ap Preiļu pili, kā arī novērtēja bīstamos un bojātos kokus, kas būtu jāizzāģē citur parka teritorijā.

Ainavu arhitekte, stāstot par parka vēsturisko veidolu, norādīja, ka muižas laikos piebraukšana pie kungu nama tika organizēta pa centrālo ovālu, tāpēc taciņas šķērsām ovālam nav muižas centrā iederīgas. Sākotnēji ap goda apli jeb parādes pagalma ovālu neko nestādīja. Vēlāk muižu īpašnieki sāka veidot atraitnīšu rindas, tāpēc arī projektā gar centrālo apli pie pils ir paredzēts zemais dzīvžogs no ziedošiem krūmiņiem. Runājot par ainavu parka kompozīciju, kā labu piemēru I. M. Janelis minēja skatu, kas paveras no pils ziemeļu stūra uz kanālu un tālāk pāri lielajai laucei. Šajā vietā šoziem ir izzāģēti bīstamie koki un daļēji sakopts pamežs, vēl būtu nepieciešams likvidēt sanesumu kanāla līkumā.

Pastaigājoties pa parku, I. M. Janelis uzsvēra, ka no kokiem vien parka ainavu izveidot nevar – nepieciešami arī klajumi, kompaktas koku grupas, bet gar klajuma malām, gar šiem koku puduriem jāaug krūmu grupām. Tāpēc jāsaudzē ne vien koki, bet arī vērtīgie īstie krūmi, jo īpaši parka ārmalās. Parks savulaik bija muižnieka ģimenes privātā ārtelpa, tāpēc koki un krūmi gar parka ārmalu kalpoja un joprojām kalpo kā šīs mazās paradīzes norobežojums no ārpasaules kņadas un transporta trokšņiem.